Svarīgie papīrīši

Sveicieni. Kādu laiku nerakstīju. Tomēr apsolu visu, visu pastāstīt.
Šo laiku es nodarbojos ar ļoti svarīgu papīrīšu vākšanu. Rakstot šos vārdus es sēžu AuslanderAmt uzgaidāmajā telpā at šo makalatūru. Ceru, ka dabūšu pašu svarīgāgo svarīgo papīrīti. Pietam viena papīrīša man trūkst. Bet tas ir atsevišķš stāsts.
Jakas šodien saskāros ar velosipēda parkošanas problēmu centrā! Nebija kur.
Turpinājums sekos…

Velosipēdi Bonnā

Vairums velosipēdu Bonnā ko es redzu ir ar šaurām riepām. Tas ir ļoti praktiski, jo dod labu rezultātu uz asfalta.
Rīgā, kur velosipēds tomēr nav pārvietošanās līdzeklis, vairumam riepas ir platas. Tā saucamās kalnu riteņu riepas. Izskats iespaidīgs, bet jēgas maz, jo daudz spēka aizit vienkārši tās kustināt uz asfalta.
Toties visi redz cik kruts un iespaidīgs man ir verķis un cik kruts esmu es pats. Šai pat kontekstā, vēl es Bonnā neredzu mazos riteņus. Tos uz kuriem parasti taisa visādus akrobātiskos trikus, bet Rīgā uz tiem jaunatne braukā arī pa ceļiem. Atkal, skat cik es kruts un kāda man identitāte!

Informācijai. Kalnu velosipēdiem riepas ir platas un ar izteiktiem lieliem protektoriem. (Kā uz ziemas zābakiem) Tā rezultātā saskare ar virsmu ir maksimāla, kā arī berze. Tas nozīmē, ka pretestība un bremzēšanas moments ir maksimāls. Priekšrocības tādām riepām ir uz mitras virsmas un grunts, jo velosipēds minimāli slīd. Līdzīgu rezultātu sasniedz, ja šaurās, gludās riepas, atstāj pusmīkstas. Tā rezultātā arī rodas lielāka saskarsme ar virsmu svara rezultātā.
Toties uz šaurām gludām riepām var sasniegr maksimālu ātrumu un maksimālu muskuļu enerģijas ekonomiju. Tai pat laikā, tādas riepas ir neefektīvas uz grunts un slapjas virsmas, jo ir nestabīlas dēļ minimāsas saskarsmes ar to.

Atnāca lietus

Bonnā atnāca lietus. Kautkā uzreiz omulīgāk palika. Naktī ar atvērtu logu manu istbu apciemo liels daudzums visādu meža lidonīšu. tie rāpo, sarunājas un žūžina par pagājušo dienu.Atnāk rīts un tie visi dodas savās darīšanās.
Ar Skaipu atkal problēmas, un Annabergā GSM tīkls ir tikai ar GPRS, pat EDGE nav. Sapņot par 3G var tiai nokāpjot no kalna.  Bet pietiktu arī ar EDGE lai normāli pa Skaipu sarunātos.
Jūtos kā Zevs uz sava dievu kalna, par kuru aizmirsuši cilvēki. Ja cilvēki aizmirst dievus tiem nav speka un ietekmes. Tie var tikai ar nožēlu skatīties ko viņu bērni veic tur apakšā….
Čevoto man jau jumts brauc nost…
A vispār šodien kautkā pavisam neinteresanti un bez piedzīvojumiem būs viss laikam. Vakar arī, ja kas.
Kaut arī cik sapratu šodien viens vācu pārītis taisās precēties, šeit Annabergā. Te ir arī kaut kas līdzīgs baznīcai, vai vismaz soliņi un atāris ir.
Un tieši šodien ir apmācies, hi, hi, hi…
Labi, varbūt pievakarē būs ko vēl pavēstīt pasaulei…

Vācijas kartupeļi

Špdien pie maniem jaunatklājumiem var piekaitīt saimniecisko preču veikala atrašanu. Tāda īsta, lēta un liela. Zināšu kur tagad visādus sīkumus saimnieciskus dabūt. Tur es šodien arī nopirku katlu! Tas ir mans šodienas, otrais super moments. Beidzot lietā gāja kartupeļi! Un beidzot es paēdu siltu kautko, a to man jau konkrēti piegriezās aukstu ēst.
Vēl šodien es biju tādā interesantā organizācijā kas nodarbojas ar palīdzību emigrantiem. Tie konsultē visādās valodās palīdz visādos jautājumos, iet līdzi uz birokrātiskām iestādēm un palīdz aizpildīt visādus ļoti, ļoti svarīgus papīrgabalus ko šīs birokrātiskās bodes tev bāž zem deguna.
Vispār laba lieta. Man personiski, pagaidām tā īsti no viņiem neko nevajag, tomēr vispār ir labi zināt ka ir tāda iespēja! Pie tam, šodien viņi man palīdzēja aizpildīt vienu aizdomīgu papīrgabalu ko man iedeva AuslanderAmt!
Jakas šis palīdzības dienests man arī pavēstīja, ka var vienkārši uztaisīt vācijā bankas kontu ar pāris eiro, un parādīt Latvijas bankas konta izrakstu kur ir naudiņa un tās plūsma. Par šo lietu būs jāpadomā…
Vēl laba lieta, ka ir atrasts internetā vācu valodas kurss kurš ir principā tieši tāds, ar kādu tevi zombē integrācijas kursos. Tagad, kamēr līdz 14. datumam visi ir prom, sēdēšu un to mācīšos. Varbūt pat uzspēšu dabūt A1.1 līmeni!
Vēl šodien atbrauca no atvaļinājuma Annabergas saimnieks. Iepazinos ar to. Paspiedām viens otram roku un pārmetāmies dažus vērdus. Īstā saruna būs kautkad vēlāk.
Sāku pamazām iepazīt Annabergas iemītniekus. Sarunājos ar tiem, dalos pieredzē. Kaut arī drīzāk viņi dalās
Ar katru tādu sarunu paplašinās apziņa par to kā viss diekārtots.
P.S.
Man jau ir vesela čupa ar vācu valodas kursu bukletiem, jo katrs man tos mēģina iesmērēt. Jūtu tas te ir baigais bizness.

Biezpiena deficīts

Esmu diezgan stipri sasmērējis bikses ar velosipēda ķēdi… un ko nu? Netīrs nekas cits nav un nu būs jādomā kā tās izmazgāt izlietnē vai? Ir šeit anabergā maksas veļasmazgājamā mašīna, bet vienas bikses tur nebāzīšu.
Tagad līdz Ilgas un Franka atbraukšaai no Latvijas daudz darīt nav ko, izskatās, ka sēdēšu anabergā un zubrīšu valodu. Arī svētīgs darbs. Jakas, visas šīs dienas es nemācījos jo patiešām biju visu laiku aizņemts ar kautkād’m ļoti, ļoti svarīgām lietām. Vajag atslābt un baudīt šeit un tagad, kaut arī nedaudz maisa kaimiņi kuri gaudo līdzi britnijai ar vācu akcentu gandrīz katru vakaru…
Jakas vieglās cigaretes joprojām nav atrastas. Partoties ir atrasta viena organizācija kura ir domāta tieši imigrantiem un palīdzībai tiem. Runā arī krieviski. Rīt uz turieni braukšu. Piereizi aizbraukšu līdz ArbaiteAmt lai uzzinātu kas un kur un līdz cikiem.
Jā, vēl viena lietiņa. Vācijā nav biezpiena!!!!!! Diemžēl… Ir kautkas līdzīgs kas saucas Quark. Tomēr tam laikam arī eksisrē turku veikali. Kā man ir teikuši tur var visu dabūt un lēti. Rītā būs laikam arī tas jāpaskatās, jo nu baigi sagribājās graudaino biezpienu.

Ar velosipēdu pāri birokrātiem

Dzīve turpinās… turpinās arī cīņa ar vācu birokrātiju. Tā patiešām ir specifiska. Bet par visu pēc kārtas.

Pirmām kārtām, man tagad ir velosipēds! Tikai vienā dienā es ekonomēju ceļam kautkur 4,80 eiro!
Nolēmu to notērēt manā iemīļotajā kafeinīcā Bonnas centrā. Ilva piedod
Velosipēds ir foršs, ātrs un viegls. No Annabergas kalna ar to brāsties lejā ir ļoti ekstrīmi un ātri. Pagaidām es neriskēju, jo bremzes ir jāpārliek orādi. Es esmu kreilis un stres situācijā noreaģē kreisā nevis labā roka. Tā rezultātā parastam ritenim tas beidzas ar avāriju, jo kreisajā pusē ir priekšējā riteņa bremze, ko lielā ātrumā kategoriski darīt nedrīkst. Ja protams negribi uztaisīt kūileni uz priekšu. Šodien vai rīt pārlikšu vietām, tad arī pa īstam nobraukšu no šī kalna!
Jakas es vakar Ilgai un Frankam kas ir mūsu draugi Bonnā taisīju viņu kāzu ielūgumu. to es darīju pie viņiem mājās Franka vadībā. Pabeidzām kautkur pusnaktī. Kad nācu atpakaļ jau bija pavisam tumš un te nu mani gaidīja jauns pārsteigumiņš. Kad sākas Annabergas kalna ceļš, beidzas lukturi, un iestājas tumsa. Īsta un galīga. Ceļš vijās, pa malu ir nogāze, īsta un stāva, neko nevar redzēt un tu pēc atmiņas un skaņām mēģini tikt uz priekšu… Uuuuuuu…. Bija interesanti. Pēc kautkāda laika redze maksimāli saasinājās un drizāk jau zemabziņā sāku redzēt ceļu. Jo ar acīm to saredzēt bija nereāli. Jūtos kā dzīvnieks, pirmatnējs cilvēks. Forši! Sāku saprast kāpēs zagļiem nav nekādas intereses šeit iegriesties un kāpēs daudzi Annabergas iemītnieki savas durvis tur vaļā…
Vēl par velosipēdu un vācu servisu. Aizvakar nopirku velopumpi, šodien tas saplīsa. Pa ceļam uz centru to ienesu veikalā kur pirku. Parādīju to pārdevējam kas man to pārdeva. Tas mani atcerējās un pat čeku neprasot vienkārši iedeva jaunu ar vārdiem – tā ar tiem dažreiz ir, brāķis un nezina kāpēc. Uzreiz atcerējos mūsu veikalus un servisus Veikals tas ir tuvu Annabergai, tākā iegriezīšos tur laiku pa laikam darīt visādas velolietas. Ja kas bezmaksas reanimēja ķēdi.
Labi, tagad par apsolīto vācu birokrātiju. Es šodien iegriezos iestādē kas nodarbojas ar integrācijas kursiem. Tie pēc likuma maksā vienu eiro stundā. Pavisam kurss ilgst 645 stundas. Te arī sākas jaukumi. Lai dabūtu šo brīnumu vajag dabūt isziņu, ka tu taisies ilgu laiku būt vācija. Lai dabūtu šo isziņu vajag: Pierakstu Bonnā, medicīnisko apdrošināšanu, darbu, bankas kontu, pietiekamus ienākumus. Lai dabūtu algotu darbu vajag, valodu. Lai būtu ienākumi un medicīniskā apdrošināšana vajag darbu…. Kolosāli vai ne? Pietam man, kā Eiropas savienības dalībvalstis pilsonim šis process ir daudz vieglāks nekā no citām valstīm Sāku cienīt turkus!!!!
Labi kā to taisos apiet? Nauda kautkāda ir… noformēšos kā pašnodarbinātais, tāpēc varēšu arī medicīnisko apdrošināšanu dabūt un bankas kontu. Vispār vācieši visus šos drastiskos šķēršļus ar tādu cukurotu humānu smaidu saka…. brrrrrrr. ]:-)
Toties man ieteica sekojošo: ja ierēdnis pieprasīja lai tavi ienākumi tiktu uzrādīti minimāli ap 400 eiro, tad arī tā jādara! Citādāk šie uzskata, ka tu esi baigi bagāts un nepalīdz un nepiešķir nekādas palīdzības un dotācijas. Šeit ir viss ļoti subjektīvi. Tāpēc, es graosos ielik kontā kādus 450 eiro un tad domājams dabūšu ko. Hā, hā, hāāāā
24. augustā man ir sarunāta tikšanās lai pierādītu visus šos nosacījumus un tad es dabūšu papītu, ka es esmu pierādījus vēlmi ilgi uzturēties vācijā un tad…. tadāāāā…. man piešķirs šor intergācijas kursus par 1 eiro stundā… Bulšets vobščem.
Jauki arī tas, ka tagad pievakarē man ir parādījies vietējais mobīlais telefons! Mans nummurs: +49 17635721742 tākā gaidu zvanus   Zvani visi vietējie maksā 15 centi minūtē, īsziņas arī 15 centi. Internets man ir bez limita. Tāpēc var teikt, ka esmu pieslēdzies pie interneta provaidera. Tomēr varbūt pēctam varēs ko citu izvēlēties, jo šī ir pēcapmaksas karte. Tomēr vācijā ar tām ir stingri. Man paprasīja pasi un pierakstu! Pat pēcapmaksas kartes nevar bez pieraksta šeit paņemt!!!! Labi ka toletes papīru pārdod bez tā!
Tāpēc tagad es varēšu arī dienas laikā pilsētā blogot un skaipot! Urāāāāā!!!!!
Vēl es vakarpusē konkrēti ablomījos jo domāju, ka koplietošanā ir katls kāds. Izrādījās, ka ir tikai panna. Manis sapirktie kartupeļi un it īpaši makaroni tagad kādu laiciņu vēl gaidīs savu kārtu.

VIena diena Bonnā

Variet mani apsveikt! Esmu burgeris
Šodien deklarēju savu dzīves vietu Bonnā. Tātad tagad es varu darīt visu pārējo. Tās ir savdabīgas iesvētības, jo bez pieraksta nav iespējams izpildīt visus pārējos birokrātijas prasītos nosacījumus.

Gribēju šodien arī uzreiz pierakstīties uz vācu valodas kursiem, bet tur iznāca neliels misēklis, jo kā pienākas īstai birokrātu iestādei tās darbalaiks ir īss un no paša rīta. Nekas, mūsu brālim nav nekas nepierasts. Vispār runājot par šadām lūk bodītēm vācījā… Man palika ļoti interesants iespaids. Vis ir maksimāli pārdomāts un aprēķināts. Nekā lieka, tomēr ērti un priekš cilvēkiem. Visā jūtas jau palietotība, tomēr, viss tīrs,strādā un omulīgi. Ekonomija kura nekrīt acīs. Pietam apsolūti viss atrodas vienā ēkā!!! Nevajag skraidelēt pa visu pilsētu ar papīrīšiem. Vismaz ne tik daudz. Pat ja neskatīties uz šo faktu no patērētāja viedokļa, tad tas banāli ekonomē nodokļu naudas.

Vēl man izsniedza jaunā Bonnas iedzīvotāja bezmaksas museju apmeklējumu grāmatiņu, vai biļešu blociņu, ja gribat. Tur laikam lielākā daļa muzeju Bonnā ir. Tagad tos varēšu visus bez maksas apmeklēt. Latvijas kontekstā var stāvus iedzert klusējot “’ņečokajasj”.
Vēl ribu atgriezties pie sveicināšanās. Tomēr labi ka esmu eiropiska izskata. Jo, sveicina visu laiku un nezināmi cilvēki uz ielas. Pietam vecāka gada gājuma pat apjautājas par dzīvi. Jūtos neērti, jo nespēju lāgā atbildēt. Partoties dienas beigās sejas muskuļi sāp no smaidīšanas… Vēl šeit spēlē tāds faktors, ka dzīvoju attālāk no centra, kur klusu un maz cilvēku, centrā protams neviens nesveicina.

Bonnā pēc maniem novērojumiem ir mazāk bezmaksas interneta WiFi vietnes. Jāpamēģina iegriezties Makdonaldā, vismaz Rīgā bija bezmaksas internets tur.
Partoties visa vecpilsēta un apkārtne ir pilna ar bezmaksas toletēm.
Jūtu, ka man ir jau parādījusies iemīļota kafeinīca, gandrīz uz jumta, labs skats, laba kafija, centra, var pīpēt. Šīs rindas top tieši šai vietā. Vienīgais mīnuss, nav interneta, tomēr sāku jau pierast pie šīs lietas. Nekas ar laiku sarakšu pilsētā visas “točkas”.
Vēl viens ļoti būtisks notikums! Vācijā pārdod Citramona analogu! Tas saucas: “Thomapyrin classic”. Tā 20 tabletes maksā 5,25 eiro! Labāk protams laiku pa laikam no Latvijas vest Citramonu
Jautājums ar vieglajām cigaretēm paliek atklāts. Jocīgi, bet es patiešām nevienā veikalā neredzu tādas! Ir visādas, bet lūk 0,1 nav. Hmmmm, kārtējā eiropas savienības direktīva kura baltiem lēni pielec?
Ko teikt par arābiem? Tie koncekventi tusē noteiktos rajonos, citos to ir maz, vai vienkārši iet tranzītā… Partoties svēdienās, kad visi veikali ir ciet tieši arābu veikali ir vaļā un tad arī īstasiņu vāciešiem ir vienalga kur iepirkties
Jakas mani visu laiku moca jautājums par šiem veikaliņiem. Jo ir likums par darba laikiem. Svēdienās strādāt nedrīkst un tas ir likums. Kā arābi strādā?
Jakas darba laiks ir arābu valodā rakstīts uz veikala durvīm… varbūt tur ir noslēpums?
Pietam, vismaz bonā ir tik pat daudz aziātu. Vienkārši viņi ir klusāki, laikam.
Par tīrību. Tā ir leģenda un patiesa leģenda. Tomēr var atrast arī konkrēti piedirstas vietas. Drīzāk vietu. Tā ir ļoti prozaiska. Proti, centrālā stacija un tās metro. Tur ir lielākais bomžu un panku daudzums, kā arī visādu citu aizdomīdu personību tusiņš. Tā rezultātā pat vācu tīrības industrija nespēj tikt galā. Labs kontrasts. Pietam jūties tur apdraudēts, nu gluži kā mājās sāc justies…
Par mītiem varu vēl piebilst, ka patiešām ja norāde rāda uz kaut kurieni, tad tā patiešām tevi uz turieni novedīs. Tas atiecas uz jebkuru rakstisku informāciju. Sākumā tu tam neuzticies, jo esi pieradis pie mūsu norādēm un to “informativitātes”. Tomēr jau drīz atslābsti un sāc plūst pa straumi. Pietam šo norāžu ir daudz un tās ir loģiskas.
Ir arī novērots, ka vairums vācijā braucot ar velo nevelk ķiveres. Mēs visi esam pieraduši iedomāties vācieti veloķiverē. Tomēr tā gan nav patiesība, to šeit nav vairāk kā Rīgā, ja nu vienīgais dēļ tā, ka velosipēdu ir vairāk.
Un pēdējais, šodien dabūšu vakarā velosipēdu Citādāk jau apnika ar kājām entos kilometrus čāpot, veselībai protams labi, tomēr nepietiek spēku visu izdarīt vakarā. Pietam baigās naudas aiziet transportam. Te transports maksā zvērīgi. Piemēram “izdevīgā biļete”, kura ir uzreiz 4 braucieniem maksā – 8,30 eiro. Tā lūk, Rīgā transports ir vienkārši bezmaksas.

P.S.
Bonnas vecajā pilsētā uz baznīcu torņiem ir gaiļi kuri ļoti līdzīgi Rīgas gaiļiem. Patīkami.

Rīta murgojums…

Jau stāstīju par vietu kurā tagad esmu apmeties.
Vispār ļoti jauka vidtiņa un skaista. Tomēr ikdienas maratons pa kalna ceļu augšup uztaisīs no manis sportistu! Šeit prāvs gabals uz ļoti štāvu kalnu celties, latvju gaiziņš ir vienkārši pauguriņš. Nu par tortoties skaisti ļoti.
Annabergai ir vēl interesantas iezīmes, kā piemēram durvju un sienu akustika. Mani principā nedzird. Es dzirdu visu kas notiek koridorā! Par ja sačukstas.
Vēl mani jau pirmajā dzienā ļoti patīkami pārsteidza, ka Annabergā ir dūnu spilveni nevis mūsdienās populārie sintētiskie, kurus es ciest nevaru.
Aiz loga man dzīvo ūpinātors. Arī ļoti pozitīvs moments.
Vispār ja nepievērs uzmaņību tam, ka tas viss ir studentu kojas, te patiešām ir ļoti jauki.
Vēl viena lieta…. šeit dzīvo visādas cacas kas draugos.lv visu laiku sēž. Tā arī gribas par viņāp pajokot un pasmieties. Tomēr, ka tikai es sataisīju Skaipu šeit tā tiki to arī daru kā viņā pļāpāju… un ar ko es esmu labāks?

Skaips, lats un eiro

Zinu vienu, objektīvs un visaptveroš es savos stāstījumos par savu jauno dzīvi vācija es toč nabūšu
Domas lien viena otrai virsū… vīrietim grūti tikt galā ar sadzīves sīkumiem, it īpaši ka tie jāsāk būvēt no apsolūtas nuilles.

Tomēr lūk jums derīgs padoms. Izmantojiet Skaipu! Es te parēķināju, ka pat pēc Eiropas savienības visaptverošās mobīlo operātoru rouminga pakalpojumu cennu samazināšanas Skaipu izmantot ir 3X izdevīgāk. Protams iet runa ja jūs no tā zvanat uz latvijas mob. tālruni
Pietam var pa pavisma smiekklīgām naudām izdarī tā, ka skaips rādīs bāleliņiem latvijā jūsu mob. LV nummuru. savdabīgs poltergeists…
Partoties baigi ērti. Es tā arī izdarīju un tagad zvanot uz Latviju, nedzirdu formālu balsi, jo cilvēks nav atpazinis ne nummuru, ne mani.

Esmu izdomājis sev savdabīgu kritēriju pēc kura zināšu kad būsu jau puslīdz adaptējies videi.
Tas notiks tad, kad sākšu orientēties eiro cenās un domāt tajās. Vismaz saprast puslīdz. Pagaidām cis notiek galvā kalkulējot stingri piesaistot latam.

Labi,pietiks šim rītam.

Vācija un Skaips

Gribēju jau no rīta sākt rakstīt aktīvi par saviem iepaidiem par Vāciju, bet te izrādījās, ka tai vietā kur es dzīvoju ir lielas problēmas ar Internetu, jo dēļ proxy servera ko šeit izmanto nav iespējams lietot zažas lietas. Kā piemēram Skaipu. Tā nu es pus dienu pavadīju forumos lai visu šo uzzinātu un piereizes tiktu galā ar šo problēmu. Jakas arī wordpress nestrādāja.
Bet beigās es visu atrisināju!

Tomēr dažas lietas es uzspēju sarakstīt šodien:

Sveicināti.

Esmu jau vācijā otro dienu. Nu ir laiks dalīties iespaidiem par vietējiem aborigēniem kamēr pats par tādu neesmu kļuvis un vēl kautko ar svaigu aci redzu.

Dzīvoju es īstās studentu kojās. Augstākā izglītība man ir, bet tādās līdz šim neesmu bijis. Tāpēc var uzskatīt, ka ir iestājies savdabīgs līdzsvars.

Sazin kāpēc pirmais ko gribas pateikt ir tas, ka vācieši dievina sēdēt kafeinīcās. Visās un visur. Pat ēdnīcās tie atšķirībā no mums pēc paēšanas meditē kādu brangu laiku. Varbūt tas arī ir pareizi. Pietam vecajā pilsētā es kafeinīcās pārsvarā redzu pašus vāciešus nevis ārzemniekus. Vispār vecā pilsēta ir pilna tieši ar iezemiešiem. Kas ir netipiski ar Rīgu kuras centrs ir atdots ārzemes tūristiem lai tik nelien no turienes ārā un nemaisa dzīvot pārējai pilsētai.

Vai stereotipi par vāciešiem ir patiesība? Pagaidām parvisiem no tiem man grūti spriest, tomēr vairums patiešām ir patiesība. Varbūt ne tik lielā mērā, tomēr… Ir tīrība, ir pedantiskums, ir patiesa iecietība un rūpes par apkārtējiem.

Jakas par rūpēm un uzmanību. Mani visu laiku nezināmi svešinielki sveicina. Joprojām tas mnai mulsina. Tomēr jau sāku sevī saklausīt to, ka tas man patīk un gribas darīt to pašu. Kapēc nepasmaidīt un nepasveicināt arī? Vispār pūstošais kapitālisms ir tālu gājis sevis paciešanas mākslā. Kādus tik īpatņus es neesmu jau redzējis uz ielas. Vispār tāds jēdziens kā nesmukums šeit ir nedaudz noretušēts un izšķīdis vispārējā iecietībā un liberālismā. Tas ir labi.

Ja kas saistībā ar to ar mani jau notika jauks gadījums. Es no rīta uzvilku kreklu adžgārni! Jā, lūk tā es tiku no mājām līdz centra un vēl pa to staigāju kādu stundu. Izskats man bija pašpārliecināts, tāppēc neviens man pat uzmanību nepievērsa! Iet, tātad tā vajag! Wow!!!!! Gan smieglīgi, gan nepierasti, gan jocīgi!

Domāju mna vēl nāksies sastapties ar šīs valsts negatīvajām pusēm, tomēr pagaidām es baudu tās pozitīvās puses un tas man gaužām patīk.

Kaut arī viena lieta mani nedaudz besī. Vācieši ir lieli ēst paticēji. Visur ir visvisādas ēstuvītes kuras smirdina simts reižu vairāk par makdonaldu. Biži nevietā un pretīgi. Laikam ar laiku pieradīšu un nepievērsīšu tam uzmanību.