Topogrāfija, PSP un laikapstākļi

Viss kas notiek ar mani šo mirkli ir koncentrēts ap vācu valodas kursiem un darba meklēšanu. Par augstajām matērijām es arī cenšos neaizmirst un šādas tādas grāmatas tika izlasītas, tomēr merkantīlās domas ir vairumā un šobrīd laikam tā ir pareizi. Beigu beigās pēc Maslova piramīdas vajag nodrošināt pirmos līmeņus lai realizētos pārējos.

Kas interesants notiekas? Manī ir pārvarēts viens stereotips kas saistīts ar amerikāņiem kurus, ja godīgi, ne tik daudz esmu redzējis dzīvē. Toties jau esmupaguvis pietiekami saskarties ar turkiem.
Par ko es runāju? Par tādu lietu kā topogrāfisko kretīnismu kurš itkā piemīt visiem amerikāņiem bezmazvai ģenētiski. Izrādījās, ka šis kretīnisms piemīt arābiem un turkiem tostarp.
Piemēram, apsolūti visi šo tautu un nāciju pārstāvji, kuru ir lielākais vairums vācu valodas kursos, nebija spējīgi parādīt uz pasaules kartes savu dzimteni.
Tajā pat laikā amerikāņi kurus esmu sastapis šeit vācijā ir diezgan inteliģenti cilvēki. Laikam sasodīti paveicās

Vēl viens faktiņš maziņš… esmu totāli uzsēdinājis Ilvu uz Sony play station portable. Hi, hi, hi… Sievietes un kazuālās spēlītes ir radītas viens otram! Tagad vismaz ir daļēji atrisināts jautājums ar viena datora esamību diviem cilvēkiem, vismaz pagaidām. Pietam pirmo dienas pusi esmu kursos.

Jakas saistībā ar to vēl varu pavēstīt par vietējo laiku. Lietains un silts, čivina putniņi un daudz zaņumu, un tas viss novembra beigās.

Pirmā lekcija

Sēžu jau pirmo lekciju gaidot, sāk vākties pirmie skolnieki. Nopietni viens otru vērojam. Noskaņojums kaujas. Kafija maksā 50 centus, das gūd! Tagad katru dienu būs jānāk uz kursiem kā uz darbu, vienīgais es maksāju nevis man, a žēl Vēl iezīme, atkal sieviešu daudz vairāk. Mēs ko? Vīrieši grupveidā nolēmām degradēt?
P.S. Izrādījās grupā vēlviens no latvijas, kas raksturīgi, krievvalodīgs. Patīkami tautieti sastapt, kaut arī vairs neesmu tik unikāls. Un jakas uz pirmo reixi maz uzdeva mājas darbus, kaut arī vienalga galva kvadrātaina.

iPhona spēks slēpjas sēpijā :-)

Manam iPhonam jau kādu laiku ir parādījusies jauka programma ar kuras palīdzību es šat, tad taisu ļoti jaukas bildes ar augstāk minētā iPhona fotokameru. Lūk dažas jaukas.

Nedaudz par to kas noticis pa šo laiku

Galvenais, es sāku nopietni pārtaisīt savus blogus. Sāku es ar barba blogu. To var apskatīt: nicepress.wordpress.com
Pagaidām tu ātom karš, bet drīz būs smuki
Tālāk sekos šī bloga kārta.

Vēl ar lielu nožēlu varu pavēstīt, ka nodega mans MacBook! Tagad esmu ar Ilvu palicis ar vienu netbooku. Ilva ļoti pukojas jo viņai nepatīk mazi datori.
Bet diemžēl tuvākajos mēnešos tas būs vienīgais mūsu dators.

Rīt sākas vācu valodas kursi. Vienlaicīgi ir satraukums un vēlme sākt ar vēlmi aizlīst kur tālāk slinkojot.

Par vāciju? Esmu jau konkrēti apradis ar šo vietu. Un man te patīk. Bonnas apkārtne ar saviem kalniem ir ļoti skaista pat vēlā rudenī. Vot atradīšu darbu, izzudīs gandrīz pēdējās spazmas braukt atpakaļ. Sāku pat aprast ar vietējo sieviešu izskatu, tā jau ir diagnoze

Esmu vēl dzīvs

Esmu šeit, esmu dzīvs un funkcionēju. Pēdējos mēnešus pavisam negribas ar pasauli runāt. Tomēr padomā ir bloga pārveidošana. Domājams tad drīz izskatīsies un funkcionēs pavisam savādāk.
Jau pirmdien sākas vācu valodas kursi kurus tik ilgi organizēju un gaidīju.
Vēl svarīgi padalīties ar internetu tādā sēru ziņā vienā. Mans Macinosh nodega. Visdrīzāk mātes dēlis kaput. Tagad man ar Ilvu sanāk dalīt vienu mazu netbooku. Baigās šausmas teikšu jums.
Ar darbiem vēl nekā jo ar valodu nekā. Aizgāju līdz tam, ka uzrakstīju iesniegumu Makdonaldam! Pazorņaks konkrēts, tomēr nauda, darbs un vismaz kautkāda kustība uz kautkurieni. Kamēr mācos valodu.
Nolēmu te koncentrēt uzmanību pagaidām poligrāfijas virzienā. Psiholoģija pagaidīs. Vajag celt līmeņus lai dabūtu darbu.
Esmu sīkumains un merkantīls. Brrrr

Svarīgie papīrīši

Sveicieni. Kādu laiku nerakstīju. Tomēr apsolu visu, visu pastāstīt.
Šo laiku es nodarbojos ar ļoti svarīgu papīrīšu vākšanu. Rakstot šos vārdus es sēžu AuslanderAmt uzgaidāmajā telpā at šo makalatūru. Ceru, ka dabūšu pašu svarīgāgo svarīgo papīrīti. Pietam viena papīrīša man trūkst. Bet tas ir atsevišķš stāsts.
Jakas šodien saskāros ar velosipēda parkošanas problēmu centrā! Nebija kur.
Turpinājums sekos…

Velosipēdi Bonnā

Vairums velosipēdu Bonnā ko es redzu ir ar šaurām riepām. Tas ir ļoti praktiski, jo dod labu rezultātu uz asfalta.
Rīgā, kur velosipēds tomēr nav pārvietošanās līdzeklis, vairumam riepas ir platas. Tā saucamās kalnu riteņu riepas. Izskats iespaidīgs, bet jēgas maz, jo daudz spēka aizit vienkārši tās kustināt uz asfalta.
Toties visi redz cik kruts un iespaidīgs man ir verķis un cik kruts esmu es pats. Šai pat kontekstā, vēl es Bonnā neredzu mazos riteņus. Tos uz kuriem parasti taisa visādus akrobātiskos trikus, bet Rīgā uz tiem jaunatne braukā arī pa ceļiem. Atkal, skat cik es kruts un kāda man identitāte!

Informācijai. Kalnu velosipēdiem riepas ir platas un ar izteiktiem lieliem protektoriem. (Kā uz ziemas zābakiem) Tā rezultātā saskare ar virsmu ir maksimāla, kā arī berze. Tas nozīmē, ka pretestība un bremzēšanas moments ir maksimāls. Priekšrocības tādām riepām ir uz mitras virsmas un grunts, jo velosipēds minimāli slīd. Līdzīgu rezultātu sasniedz, ja šaurās, gludās riepas, atstāj pusmīkstas. Tā rezultātā arī rodas lielāka saskarsme ar virsmu svara rezultātā.
Toties uz šaurām gludām riepām var sasniegr maksimālu ātrumu un maksimālu muskuļu enerģijas ekonomiju. Tai pat laikā, tādas riepas ir neefektīvas uz grunts un slapjas virsmas, jo ir nestabīlas dēļ minimāsas saskarsmes ar to.

Atnāca lietus

Bonnā atnāca lietus. Kautkā uzreiz omulīgāk palika. Naktī ar atvērtu logu manu istbu apciemo liels daudzums visādu meža lidonīšu. tie rāpo, sarunājas un žūžina par pagājušo dienu.Atnāk rīts un tie visi dodas savās darīšanās.
Ar Skaipu atkal problēmas, un Annabergā GSM tīkls ir tikai ar GPRS, pat EDGE nav. Sapņot par 3G var tiai nokāpjot no kalna.  Bet pietiktu arī ar EDGE lai normāli pa Skaipu sarunātos.
Jūtos kā Zevs uz sava dievu kalna, par kuru aizmirsuši cilvēki. Ja cilvēki aizmirst dievus tiem nav speka un ietekmes. Tie var tikai ar nožēlu skatīties ko viņu bērni veic tur apakšā….
Čevoto man jau jumts brauc nost…
A vispār šodien kautkā pavisam neinteresanti un bez piedzīvojumiem būs viss laikam. Vakar arī, ja kas.
Kaut arī cik sapratu šodien viens vācu pārītis taisās precēties, šeit Annabergā. Te ir arī kaut kas līdzīgs baznīcai, vai vismaz soliņi un atāris ir.
Un tieši šodien ir apmācies, hi, hi, hi…
Labi, varbūt pievakarē būs ko vēl pavēstīt pasaulei…

Vācijas kartupeļi

Špdien pie maniem jaunatklājumiem var piekaitīt saimniecisko preču veikala atrašanu. Tāda īsta, lēta un liela. Zināšu kur tagad visādus sīkumus saimnieciskus dabūt. Tur es šodien arī nopirku katlu! Tas ir mans šodienas, otrais super moments. Beidzot lietā gāja kartupeļi! Un beidzot es paēdu siltu kautko, a to man jau konkrēti piegriezās aukstu ēst.
Vēl šodien es biju tādā interesantā organizācijā kas nodarbojas ar palīdzību emigrantiem. Tie konsultē visādās valodās palīdz visādos jautājumos, iet līdzi uz birokrātiskām iestādēm un palīdz aizpildīt visādus ļoti, ļoti svarīgus papīrgabalus ko šīs birokrātiskās bodes tev bāž zem deguna.
Vispār laba lieta. Man personiski, pagaidām tā īsti no viņiem neko nevajag, tomēr vispār ir labi zināt ka ir tāda iespēja! Pie tam, šodien viņi man palīdzēja aizpildīt vienu aizdomīgu papīrgabalu ko man iedeva AuslanderAmt!
Jakas šis palīdzības dienests man arī pavēstīja, ka var vienkārši uztaisīt vācijā bankas kontu ar pāris eiro, un parādīt Latvijas bankas konta izrakstu kur ir naudiņa un tās plūsma. Par šo lietu būs jāpadomā…
Vēl laba lieta, ka ir atrasts internetā vācu valodas kurss kurš ir principā tieši tāds, ar kādu tevi zombē integrācijas kursos. Tagad, kamēr līdz 14. datumam visi ir prom, sēdēšu un to mācīšos. Varbūt pat uzspēšu dabūt A1.1 līmeni!
Vēl šodien atbrauca no atvaļinājuma Annabergas saimnieks. Iepazinos ar to. Paspiedām viens otram roku un pārmetāmies dažus vērdus. Īstā saruna būs kautkad vēlāk.
Sāku pamazām iepazīt Annabergas iemītniekus. Sarunājos ar tiem, dalos pieredzē. Kaut arī drīzāk viņi dalās
Ar katru tādu sarunu paplašinās apziņa par to kā viss diekārtots.
P.S.
Man jau ir vesela čupa ar vācu valodas kursu bukletiem, jo katrs man tos mēģina iesmērēt. Jūtu tas te ir baigais bizness.

Biezpiena deficīts

Esmu diezgan stipri sasmērējis bikses ar velosipēda ķēdi… un ko nu? Netīrs nekas cits nav un nu būs jādomā kā tās izmazgāt izlietnē vai? Ir šeit anabergā maksas veļasmazgājamā mašīna, bet vienas bikses tur nebāzīšu.
Tagad līdz Ilgas un Franka atbraukšaai no Latvijas daudz darīt nav ko, izskatās, ka sēdēšu anabergā un zubrīšu valodu. Arī svētīgs darbs. Jakas, visas šīs dienas es nemācījos jo patiešām biju visu laiku aizņemts ar kautkād’m ļoti, ļoti svarīgām lietām. Vajag atslābt un baudīt šeit un tagad, kaut arī nedaudz maisa kaimiņi kuri gaudo līdzi britnijai ar vācu akcentu gandrīz katru vakaru…
Jakas vieglās cigaretes joprojām nav atrastas. Partoties ir atrasta viena organizācija kura ir domāta tieši imigrantiem un palīdzībai tiem. Runā arī krieviski. Rīt uz turieni braukšu. Piereizi aizbraukšu līdz ArbaiteAmt lai uzzinātu kas un kur un līdz cikiem.
Jā, vēl viena lietiņa. Vācijā nav biezpiena!!!!!! Diemžēl… Ir kautkas līdzīgs kas saucas Quark. Tomēr tam laikam arī eksisrē turku veikali. Kā man ir teikuši tur var visu dabūt un lēti. Rītā būs laikam arī tas jāpaskatās, jo nu baigi sagribājās graudaino biezpienu.