Variet mani apsveikt! Esmu burgeris 
Šodien deklarēju savu dzīves vietu Bonnā. Tātad tagad es varu darīt visu pārējo. Tās ir savdabīgas iesvētības, jo bez pieraksta nav iespējams izpildīt visus pārējos birokrātijas prasītos nosacījumus.
Gribēju šodien arī uzreiz pierakstīties uz vācu valodas kursiem, bet tur iznāca neliels misēklis, jo kā pienākas īstai birokrātu iestādei tās darbalaiks ir īss un no paša rīta. Nekas, mūsu brālim nav nekas nepierasts. Vispār runājot par šadām lūk bodītēm vācījā… Man palika ļoti interesants iespaids. Vis ir maksimāli pārdomāts un aprēķināts. Nekā lieka, tomēr ērti un priekš cilvēkiem. Visā jūtas jau palietotība, tomēr, viss tīrs,strādā un omulīgi. Ekonomija kura nekrīt acīs. Pietam apsolūti viss atrodas vienā ēkā!!! Nevajag skraidelēt pa visu pilsētu ar papīrīšiem. Vismaz ne tik daudz. Pat ja neskatīties uz šo faktu no patērētāja viedokļa, tad tas banāli ekonomē nodokļu naudas.
Vēl man izsniedza jaunā Bonnas iedzīvotāja bezmaksas museju apmeklējumu grāmatiņu, vai biļešu blociņu, ja gribat. Tur laikam lielākā daļa muzeju Bonnā ir. Tagad tos varēšu visus bez maksas apmeklēt. Latvijas kontekstā var stāvus iedzert klusējot “’ņečokajasj”.
Vēl ribu atgriezties pie sveicināšanās. Tomēr labi ka esmu eiropiska izskata. Jo, sveicina visu laiku un nezināmi cilvēki uz ielas. Pietam vecāka gada gājuma pat apjautājas par dzīvi. Jūtos neērti, jo nespēju lāgā atbildēt. Partoties dienas beigās sejas muskuļi sāp no smaidīšanas… Vēl šeit spēlē tāds faktors, ka dzīvoju attālāk no centra, kur klusu un maz cilvēku, centrā protams neviens nesveicina.
Bonnā pēc maniem novērojumiem ir mazāk bezmaksas interneta WiFi vietnes. Jāpamēģina iegriezties Makdonaldā, vismaz Rīgā bija bezmaksas internets tur.
Partoties visa vecpilsēta un apkārtne ir pilna ar bezmaksas toletēm.
Jūtu, ka man ir jau parādījusies iemīļota kafeinīca, gandrīz uz jumta, labs skats, laba kafija, centra, var pīpēt. Šīs rindas top tieši šai vietā. Vienīgais mīnuss, nav interneta, tomēr sāku jau pierast pie šīs lietas. Nekas ar laiku sarakšu pilsētā visas “točkas”.
Vēl viens ļoti būtisks notikums! Vācijā pārdod Citramona analogu! Tas saucas: “Thomapyrin classic”. Tā 20 tabletes maksā 5,25 eiro! Labāk protams laiku pa laikam no Latvijas vest Citramonu
Jautājums ar vieglajām cigaretēm paliek atklāts. Jocīgi, bet es patiešām nevienā veikalā neredzu tādas! Ir visādas, bet lūk 0,1 nav. Hmmmm, kārtējā eiropas savienības direktīva kura baltiem lēni pielec?
Ko teikt par arābiem? Tie koncekventi tusē noteiktos rajonos, citos to ir maz, vai vienkārši iet tranzītā… Partoties svēdienās, kad visi veikali ir ciet tieši arābu veikali ir vaļā un tad arī īstasiņu vāciešiem ir vienalga kur iepirkties
Jakas mani visu laiku moca jautājums par šiem veikaliņiem. Jo ir likums par darba laikiem. Svēdienās strādāt nedrīkst un tas ir likums. Kā arābi strādā?
Jakas darba laiks ir arābu valodā rakstīts uz veikala durvīm… varbūt tur ir noslēpums?
Pietam, vismaz bonā ir tik pat daudz aziātu. Vienkārši viņi ir klusāki, laikam.
Par tīrību. Tā ir leģenda un patiesa leģenda. Tomēr var atrast arī konkrēti piedirstas vietas. Drīzāk vietu. Tā ir ļoti prozaiska. Proti, centrālā stacija un tās metro. Tur ir lielākais bomžu un panku daudzums, kā arī visādu citu aizdomīdu personību tusiņš. Tā rezultātā pat vācu tīrības industrija nespēj tikt galā. Labs kontrasts. Pietam jūties tur apdraudēts, nu gluži kā mājās sāc justies…
Par mītiem varu vēl piebilst, ka patiešām ja norāde rāda uz kaut kurieni, tad tā patiešām tevi uz turieni novedīs. Tas atiecas uz jebkuru rakstisku informāciju. Sākumā tu tam neuzticies, jo esi pieradis pie mūsu norādēm un to “informativitātes”. Tomēr jau drīz atslābsti un sāc plūst pa straumi. Pietam šo norāžu ir daudz un tās ir loģiskas.
Ir arī novērots, ka vairums vācijā braucot ar velo nevelk ķiveres. Mēs visi esam pieraduši iedomāties vācieti veloķiverē. Tomēr tā gan nav patiesība, to šeit nav vairāk kā Rīgā, ja nu vienīgais dēļ tā, ka velosipēdu ir vairāk.
Un pēdējais, šodien dabūšu vakarā velosipēdu Citādāk jau apnika ar kājām entos kilometrus čāpot, veselībai protams labi, tomēr nepietiek spēku visu izdarīt vakarā. Pietam baigās naudas aiziet transportam. Te transports maksā zvērīgi. Piemēram “izdevīgā biļete”, kura ir uzreiz 4 braucieniem maksā – 8,30 eiro. Tā lūk, Rīgā transports ir vienkārši bezmaksas.
P.S.
Bonnas vecajā pilsētā uz baznīcu torņiem ir gaiļi kuri ļoti līdzīgi Rīgas gaiļiem. Patīkami.
