Viens no izplatītiem argumentiem ko mīl izmantot tie kuri kritizē Latviju ir veco ļaužu stāvoklis. Grūti tam nepiekrist. Tomēr pēdējā laikā es gandrīz vairs neredzu stereotipiskās vecmammas ar lakatiem un stipri sanēsātiem mēteļiem kuras stiepj līdzi neiespējami lielas somas. Rīgas ielas ir mainījušās. Tā paaudze, redzams, ir gandrīz pilnībā aizgājusi mūžībā. Cilvēki uz ielām ir košāki, dažreiz pat par daudz. Tā paaudze kira ir tagad gadu norietā ir pirmā kura sociālismu pameta kopā ar mums visiem vēl būdami pietiekami jauni. Pamazām mēs atejam no padomju laikiem un laikam patiešām, laikam jāaiziet viņsaulē pēdējam kuršs atceras to lai Latvija sāktu jaunu lappusi savā vēsturē.
